Šķīstošā pasaulēs. Apziņa

Apziņa. Tās forma mūžam mainīga un dzīva. Tā kļūst visā un nevienā, piedzīvojot iespēju spēles raibajā zaķa alā. Bet, lai kur Tu skrietu, lai kur lektu, ir jāatceras daži noteikumi. Tie kuru patiesībā nemaz nav, bet šeit tie izdomāti.
Katra doma nav tikai doma. Tā rada visumus, tā materializē it visu ko sastopi šai alā. Jo pati ala ir tikai doma, Tavs sapnis un izgudrojums. Tāpēc! Esi uzmanīgs ko domā! Esi atbildīgs par katru mirkli kurā esi! Visniecīgākās šaubas Tevi var novest dziļajā nekurienes zemē kur izšķīst ne tikai lietas, bet, pat dzīvais! Atceries! Un tie šeit nav joki! “Padomā pirms Domā!!!” Jo viss ar visu ir saistīts! Tava doma rada noskaņu, noskaņa sajūtu, tā ticību un jaunu realitāti. Nepievērs uzmanību ļaunajam. Saskati visā labo! Un zini! Tas nav vientiesītis ticot skaistākai nākotnei. Tas patiesi kā visuvarens to rada. Nāksies iemīlēt sevī visu ļauno jo no tā aizbēgt nevarēsi. Nāksies izprast visu notiekošo jo savādāk zaķa dimanta olu neatradīsi. Nāksies pieņemt. Tad sevī sasildīt. Sirdī klusējot apzināt.
Bet tas viss, tik šajā raibajā zaķa alā, izdomātā un zīmētā. Glaudītā un sistā. Tas viss šajā pasakā. Nosapņotā. Bet īstā.