Atceries, kas esi

Cilvēki visu savu dzīves uztveri pakārtojuši plakanajai pasaulei. Es saprotu ka tā bija vieglāk izdzīvot bet ir jāatceras kas Tu esi. Cilveki runā par gaismu atrodoties tumsā un baidās atvērt durvis un iziet saulē. Pat baidās aizskarus atvilkt. Nav vairākums, kas ved ceļu, nav ceļš, kas ved vairākumu, nav tas viss tā jābūt. Ir ceļš kas katrs pats sev. Ir laiks, kas mūžīgs Tev! Pietiek runāt par to kā it kā būtu ja būtu. Pietiek stāvēt ēnā un diskutēt par sauli! Jāsper solis! Ir laiks atcerēties to kas sen aizmirsts. Tas glabājas katrā. Paskatīties. Tieši tagad! Un nevajag vilkt. Tad durvis atvērsies. Tad ārā tiksi. Tad viss būs Tevī, ik katrs, visi un viss. Vai tad Tu mācēsi lidot? Nē, jo tad to nemaz Tev nevajadzēs