Matrica

Matrica. Multidimensionālā pasaule un atmošanās.
Kas patiesībā ir matrica. Cilvēki domā ka atrodas matricā. Tā gluži nav. Cilvēki atrodas tikai vienā no matricas šķautnēm. Matrica ir multidimensionāla struktūra, radīta izpausmei. Tas ir kā dzīvs organisms, kā struktūra, kas mūžīgi mainīga. Un to maina nevis viņa pati, bet cilvēks tajā, jebkura būtne tajā. Matrica ir bezgalīga savā izpausmē un pieredzē. Katrs var nokļūt tajā izpausmē kurā vēlas. Piemēram, Tu gribi atrasties Rīgā kura zaļa, kokiem bagāta, saules pielietām zeltītām ielām, Tu nokļūsti tajā. Ja gribi Rīgu redzēt 1000 stāvīgiem debesskrāpjiem, stiklos atspīdam saullēktu, Tu nokļūsti tajā. Iss ir dzīvs. Tu pieredzi tieši to ko vien izvēlies. Ja gribi sēdēt kafejnīcā, klausoties spēlējam Moulinrouge, baudot pīpju dūmus tad Tu nokļūsti tādā pilsētā, ja vēlies meditatīvu vīraku smaržu, Tu esi tādā. Tāpat cilvēki. Tu satiec jebko, to ko vēlies, tā kā vēlies. Izbaudot jebko, radot jebko. Bezgalīgi. Dzīvi. Mūžīgi. Cik vien izvēlies. Nāve nav nepieciešama lai pārietu citā esībā. Tu vari dzīvot kaut 3000 gadus, vien tik ilgi cik vēlies. Kamēr vien atrodies šajā matricā, šajā struktūrā. Tā kā dzīvā kristāla sienās mirdzot, mainoties un esot. Tāda ir matrica.
Tas ko jūs šobrīd piedzīvojat tā ir tikai viena plakne šai matricai, tikai ciena vienīga šķautne no bezgala daudzām. Šeit, kā papīra lapā divdimensionālā cilvēki iespiesti. Neredzot dzīvi. Pamostoties no rīta arvien vienā un tajā pašā punktā. Šis viss ko Tu ar savām acīm skati, ir tikai miljards dimensionālas esības projekcija plaknē. Šeit viss ir tikai kā papīra lapā kur nav augstuma, kur nav plašuma. Ir tikai pa labi un kreisi un viss. Pat šis pa labi un kreisi neko nemaina. Tik vien cik dekorācijas ko redzi.
Kā no šī visa tikt ārā?! Kā kļūt brīvam!?
No sākuma apzinies kapēc esi šeit iesprostots. Vai tie ir Nibiru kuri mūs šeit tur? Vai tie ir ļaunie pasaules vadītāji? Jā un nē. Patiesais iemesls šeit būt ir atslēgt visu. Atslēgt visas dimensijas un atstāt cilvēkam tikai tik daudz, lai tas varētu kādu brīdi eksistēt. Kapēc?
Tāpēc, ka atņemot visu, mēs pievēršam uzmanību uz vienīgo kas mums palicis. Tā ir mūsu sirds. Tas ir centra punkts kas visam pirmsākums. Tas ir punkts kur mēs visi esam viens. Kur esam radītājs un radījums. Tas ir punkts kur visums beidzas. Kam tas vajadzīgs? Tikai šajā praktiski bez realitātes telpā mēs saskatam saikni ar visa sākumu un galu. Ar visa visa kodolu, kuru nevaram saredzēt miljardsdimensiju visumā. Tieši šeit, kad vienīgais glābiņš un cerība ir mūsu sirds, kad vienīgais dzīvot un būt pamats ir pats pirmssākums, mēs esam spējīgi ieraudzīt un kļūt par to kas patiesībā esam. Un tas ir “nekas”. To ar prātu saprast nevar. Tur dziļi tajā jāieiet. Pašos pirmssākumos. Un tieši tur, vai nu jau var teikt, tieši te, ir atbilde uz isuma jautājumu. Kas es esmu. Caur šo var atrast punktu kur ir patiesā pamošanās. Patiesais “wake up”. Un tā nav multidimensionālā pasaule. Multidimensionālā pasaule ir burvīgs sapnis. Sapnis triljoniem nokrāsās. Sajūtu un apziņu nianses. Bet nultais punkts ir pirmssākums visam. Un mēs esam šajā nultajā punktā no kjra ved ceļš uz bezgala krāšņo visumu vai mūžīgo pamošanos. Tas prātam skar neaptverami, bet to Tu ieraudzīsi pats.
Kur Tu nokļūsi? Tieši tur kur Tava sirds Tevi aizvedīs. Kur Tavs pirmssākums būs paties. Kur Tu sirdī būsi.
Kas ir multimiljardtriljonu visumā? Tur ir bezgalība. Tur ir radīšanas brīvība. Tur ir bezgalīga esība. Tur ir skaisti. Tiešām skaisti. Tik cik vien Tava sirds Tev izgaismos. Un tas ir bezgalīgi. Kas atrodas pamostoties pavisam? To nevar aprakstīt vārdiem. Tur beidzas patiesības, tur beidzas viss. Tur nav sākums un gals. Tas ir pavisam cits stāvoklis, tā ir vienlaicīga mūžība kur gars atrodas garā. Kur ir mūžīgais klusums un miers. Kur viss ir viens. Kur viss ir viss. Kur viss ir nekas. Tur nav vibrāciju, tur nav pieredzes. Tur ir tur, kas pat nav tur. Piedodiet. Vārdus salikt rindā, lai to aprakstītu nav iespējams jo viss kas jebkad ir bijis, būs un nekad nebūs ir mazāks par smilša graudu bezgalībā, mazāks par atomu, mazāks pat par neko. Tapēc to varēsi tikai pats apzināt, vai pat šis vārda ir nieka vārds, lai pateiktu. Tur vairs vārdu nav.
Izvēlies savā sirdī. Vai gribi krāšņi sapņot un baudīt bezgalīgi sapni, vien tik ilgi cik izvēlēsies, vai gribi atmosties. Katrā gadījumā, šajā plaknē vairs nav daudz palicis. Varētu pat teikt, ka esam jau no tās ārā. Tas tā, cilvēku valodā runājot. Kāja jau viņpus slieksnim.
Tad nu lūk tāda ir patiesā matrica un tāda ir Tava bezgalīgā izvēle kur, līdz šim Tu vienmēr izvēlies “Visu un Neko”. Sajūti un atceries kas esi. Esi brīvs, esi Tu pats. Jo es Tevi pieņemu jebkādu, lai kāds Tu būtu, jo Tu esi es, es esmu Tu un mēs visi esam viss un nekas.