Ziemassvētki

Ziemassvētki. Citiem priecīgi, skaņu pārpilni, citam vientuļi, skumju klusumu ieskauti. Bet visiem patiesi. Ja ieskaties dziļāk. Pazūd dāvanu kalni, pazūd izrotātie, dzīvoklī ienestie koki, pazūd pilnais galds ar uzkodām un dzērieniem. Pazūd tukšās runas, pazūd gandrīz viss ko redzi savām acīm šajā brīdī, un viss no jauna rodas. Caur klusumu, caur mieru, caur sirdi. Kā kristāliem piepildīts ēters tas ļauj paskatīties otram dziļi acīs, ieraugot to skaisto, vienreizējo kas aiz tā slēpts. Ieskatīties mežā, kokos, ugunī, sniegā, pat tad ja vienīgais no ledusskapja saldētavas izņemts  Jo nozīme ir tajā, Kā Tu skaties. Ieraugot dzīvo aiz robežām, kurām pieskaries. Mēs esam dzīvi! Vai atceries to sajūtu? Ar patīkamu satraukumu un mieu vienlaicīgi, kā senā, senā bērnībā. Sajūti! Šis Ziemas svētku brīnums ir īsts. Tas sākas. Visiem mums. Kā jauna pasaka klusā vakarā. To nezinām kā beigsies. Jo šī, ir burvju pasaka. Kuru raksti Tu pats! Tad ņem spalvu un raksti! Raksti ko vien vēlies, kam pieskarties, ko baudīt, kā būt. Jo šis Tavs brīdis!

Priecīgus Ziemassvētkus vēlot!
Balti.